Autonomā braukšana ir koncepts, kurā transportlīdzeklis spēj pārvietoties pa ceļiem, izmantojot dažādas sensoru un programmatūras sistēmas, bez nepieciešamības pēc cilvēka iejaukšanās. Šie transportlīdzekļi izmanto kameras, radarus, lidarus (lāzeru sensorus) un mākslīgā intelekta algoritmus, lai analizētu apkārtni, pieņemtu lēmumus un kontrolētu braukšanas darbības – sākot no ātruma pielāgošanas līdz stūrēšanai un bremzēšanai.

Lai saprastu autonomās braukšanas attīstības līmeni, tiek izmantota SAE (Society of Automotive Engineers) skala no 0 līdz 5. 0. līmenis apzīmē pilnīgu cilvēka vadību, bet 5. līmenī auto darbojas pilnībā pats – bez stūres, pedāļiem vai vadītāja klātbūtnes.

Kur šobrīd esam – realitāte 2025. gadā

Lai arī pēdējo gadu laikā tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās, lielākā daļa patlaban pieejamo automobiļu darbojas 2. vai 3. autonomijas līmenī. Tas nozīmē, ka automobilis var pārņemt vadību konkrētās situācijās – piemēram, kruīza kontrolē uz šosejas vai sastrēguma režīmā –, bet vadītājs joprojām ir pilnībā atbildīgs par situācijas kontroli.

Piemēram, Tesla Autopilot, Mercedes-Benz Drive Pilot vai BMW Highway Assistant piedāvā daļēji autonomas funkcijas, taču neviens no šiem auto vēl nav sasniedzis 4. vai 5. līmeni, kurā cilvēka klātbūtne nebūtu nepieciešama.

Turklāt likumdošana daudzās valstīs, tostarp Eiropā, joprojām nepieļauj pilnīgi autonomu transportlīdzekļu izmantošanu bez vadītāja atbildības, kas palēnina šo tehnoloģiju ieviešanu praksē.

Biežākie mīti par pašbraucošajiem auto

Lai gan pašbraucošo auto temats tiek bieži apspriests medijos un reklāmās, sabiedrībā pastāv vairāki mīti par šo tehnoloģiju:

• “Jau tuvākajā laikā auto vadīs paši sevi” – Patiesībā tehnoloģiju attīstība ir lēnāka, nekā sākotnēji prognozēts, un pat 4. līmeņa risinājumi šobrīd tiek testēti tikai atsevišķos pilsētu rajonos ar stingriem ierobežojumiem.
• “Tesla jau piedāvā pilnīgi autonomu braukšanu” – Tesla piedāvā funkciju “Full Self-Driving”, taču tā nav 5. līmeņa autonomija. Tā joprojām pieprasa vadītāja uzmanību un bieži vien nepieciešama manuāla iejaukšanās.
• “Autonomais auto ir pilnīgi drošs” – Kaut arī pašbraucošajiem auto mērķis ir uzlabot drošību, tie joprojām nav ideāli. Atsevišķi incidenti, tostarp sadursmes un sistēmas kļūdas, liecina par to, ka cilvēka uzraudzība vēl ir nepieciešama.

Kāpēc autonomā braukšana ir tik sarežģīta?

Lai arī tehnoloģiski mūsdienu auto jau ir aprīkoti ar iespaidīgu sensoru un datu apstrādes kapacitāti, autonomā braukšana joprojām sastopas ar vairākiem izaicinājumiem:

• Neparedzamas situācijas – Ceļu satiksmē rodas tūkstošiem scenāriju, kurus ne vienmēr iespējams paredzēt vai iepriekš ieprogrammēt.
• Laika apstākļi – Lidar un kameras var nedarboties precīzi miglas, lietus vai sniega apstākļos.
• Tehniskā infrastruktūra – Daudzviet ceļazīmes ir neskaidras, horizontālie apzīmējumi izbalējuši, un tas apgrūtina sistēmas darbību.
• Atbildība un juridiskie jautājumi – Kurš atbild par negadījumu, ja vadību pārņēma sistēma? Autoražotājs, programmatūras izstrādātājs vai īpašnieks?

Šie izaicinājumi liek domāt, ka pat pie optimistiska scenārija pilnībā autonomi transportlīdzekļi kļūs par normu tikai tuvāko 10–15 gadu laikā, vispirms – ierobežotās zonās.

Kur virzās nākotne?

Lai arī pilnīga autonomija vēl nav sasniegta, auto industrija turpina investēt miljardus šīs tehnoloģijas attīstībā. Lielie spēlētāji kā Waymo (Google), Cruise (General Motors), Aurora, Mobileye un Baidu aktīvi testē savus risinājumus pilsētās ASV un Ķīnā.

Vienlaikus parādās t.s. “robotaksometri” – bezvadītāja taksometru pakalpojumi, piemēram, Waymo One, kas jau darbojas dažos ASV pilsētu rajonos. Šie ir pirmie soļi uz nākotni, kurā individuāla auto īpašumtiesība vairs nebūs tik nozīmīga – to aizstās mobilitāte kā pakalpojums (Mobility as a Service – MaaS).

Arvien vairāk jauno auto jau šobrīd tiek aprīkoti ar viedām palīgsistēmām, kas palīdz vadītājam ne tikai šosejā, bet arī pilsētā, un tas liecina – mēs virzāmies pareizajā virzienā, lai gan daudz piesardzīgāk, nekā sākotnēji cerēts.